Vai Jelgavas autobusu parku gatavo privatizācijai?

Mani privatizācijas jautājums interesē nedaudz mazāk, bet skatoties uz ainu kopumā, tad saprotams uz kuru pusi finanšu līdzekļi aizplūst. Mani vienmēr pārsteidza cita lieta.

Jelgavā pastāvēja privātie maršruta mikroautobusi, kuri pirka konkursa kārtībā no Domes licences un veica pasažieru pārvadājumus paralēli JAP autobusu maršrutiem.  Biļetes maksāja dārgāk nekā autobusā, bet cilvēki brauca, jo ātri un ērti. Vienu brīdi Jelgavas Dome un JAP kopīgi pieņēma lēmumu, ka šo biznesu Jelgavā jāslēdz, jo tas konkurē ar JAP un tam atņem peļņas daļu, un lai nevajadzētu palielināt cenas autobusos. Piebeidzot šo biznesu, pārkāpjot savus solījumus, cenas uz autobusu pakalpojumiem sāka augt kopā ar Domes finanšu injekcijām JAP. Mans aprēķins liecināja, ka mikroautobusu pakalpojumi bija rentabli uzņēmumiem, tiem nebija vajadzīgas dotācijas un cilvēki varēja nokļūt tur kur viņiem vajag. Kur šeit ir saimnieciskā rīcība?

Runājot par mēnešbiļetēm, tā ir vēl lielāka hohma. Mēnešbiļete maksā 33 20 LVL mēnesī. Biļete autobusā 0,50 LVL. Iedomājos, ka jābrauc uz darbu un atpakaļ 40 reizes mēnesī un kopā iztērējot 20 LVL. Kāpēc man jāpērk mēnešbiļete? Bet parēķināsim tālāk. Es braucu uz darbu ar auto. Dienā nobraucu apmēram 10 km (ieskaitot, iebraukšanu veikalā). Pieņemsim, ka degviela man maksā 0,72 LVL ar PVN. Mašīnas degvielas patēriņš uz 10 km sastāda 1,0 l (10 l/100 km). Tātad dienā es iztērēju degvielā 0,72 LVL. Ok, pieskaitīsim klāt arī mašīnas remonta izdevumu, kā arī apdrošināšanu un pārējos ikgada izdevumus, kas gadā sastāda 600 LVL. Es nobraucu gadā aptuveni 20 000 km un tātad mani izdevumi uz 1 km sastāda 0,03 LVL. Dienā šie izdevumi sastāda 10 X 0,03 = 0,30 LVL. Kopā katru dienu es iztērēju 0,72 + 0,30 = 1,02 LVL braucot ar mašīnu vai arī 1,00 LVL ar autobusu. Autobusa pakalpojumu izskatās izdevīgi, ja es nesāku skatīt papildus komfortu, ko sniedz man mašīna un to, ka uz darbu es braucu ar sievu. Galu galā sanāk, ka mašīna man ir krietni lētāka nekā autobuss. Kur loģika?

UPD: Atvainojos, mēnešbiļetes cena šobrīd ir 20 LVL. 33 LVL būtu bijusi, ja tai cenu palielinātu kopā ar biļešu cenu.

Raksts, dēl kura sākās manas domu gaitas atrodams šeit.
Autors: Valentīns Grigorjevs Avots: Diena.lv

Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam

SIA «Jelgavas Autobusu parks» (JAP) ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kas vienīgā Jelgavā nodrošina pasažieru pārvadājumus, tādēļ ar tā sniegtajiem pakalpojumiem ir saskāries teju katrs Jelgavas iedzīvotājs.

Taču pēdējā laikā rodas arvien lielākas bažas par šā uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti un izšķērdīgu saimniekošanu, kas rada būtiskus zaudējumus arī pašvaldības budžetam, turklāt pašvaldība, lai nodrošinātu atbalstu JAP, uzņēmusies būtisku kredītu slogu par vairāk kā 2,6 miljoniem latu. Proti, 2005.gada aprīlī Jelgavas pašvaldība ņēma kredītu no Valsts kases 987 000 latu apmērā JAP autobusu iegādei, tā paša gada decembrī šim pašam nolūkam tika paņemts vēl 587 870 latu kredīts, bet pagāja vēl divi mēneši – un atkal tika ņemts kredīts – šoreiz 1,1 miljoni latu.

Taču kredītu ņemšana nav bijis vienīgais veids, kā pašvaldība iepludina līdzekļus JAP. Jelgavas pašvaldība katru gadu JAP dotācijās piešķīrusi apmēram pusmiljona latu un pat vairāk (pērn šī summa bija apmēram 750 tūkstoši latu). 2010.gada pašvaldības budžetā atkal paredzēts šim uzņēmumam piešķirt pusmiljonu latu. Vietā piebilst, ka dotāciju piešķiršana nav pasargājusi pilsētas iedzīvotājus no autobusu biļešu cenu celšanas, kas šobrīd ir vienas no augstākajām valstī – 50 santīmu. Turklāt cenu kāpumam nav sniegts reāls un ekonomiski pamatots iemesls.

No visa augstāk minētā izriet, ka JAP vairāku gadu garumā no pašvaldības saņēmusi milzīgu finansiālu atbalstu, par kā tērēšanu nav pieejamas nekādas atskaites, līdz ar to nav iespējams pārliecināties, vai uzņēmums rīkojies saimnieciski. Problēmas ar pašvaldības rīcību attiecībā uz JAP turpinās jau vismaz septiņus gadus, un 2003.gadā atsevišķi pašvaldības deputāti jau vērsās Valsts kontrolē, lūdzot veikt pārbaudi šajā sakarā, taču rezultāti ir izpalikuši, jo pilnvērtīga pārbaude tā arī nav veikta.

Iepriekš minētais rada aizdomas, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis mākslīgi tiek pasliktināts, lai izdevīgā momentā JAP nodotu privatizācijai, lai gan svarīgāk būtu domāt par vienas no pašvaldības funkcijām – nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriskā transporta pakalpojumu – pilnvērtīgu pildīšanu. Sabiedriskajam transporta ir jāpilda noteiktas funkcijas, tajā skaitā iedzīvotāju nogādāšana no un uz darbu, kā arī uz un no kultūras pasākumiem, kas šobrīd netiek nodrošināts.

Tā kā domes vadība Andra Rāviņa personā pārrauga kapitālsabiedrību darbību, vēlamies saņemt informāciju par JAP darbību:

* Kā tērēti kredītu līdzekļi? Cik autobusi tika iegādāti? Cik no tiem šobrīd tiek izmantoti ikdienā pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu nodrošināšanai?

* Vēlamies saņemt motivāciju par biļešu cenu kāpumu, kas, kā liecina pēdējā laikā presē publicētā informācija, būtiski samazinājusi pasažieru plūsmu, tādējādi sagādājot JAP vēl lielākus zaudējumus, nekā tas būtu, ja biļešu cena tiktu saglabāta iepriekšējā līmenī.

* Kādā veidā tiek noteikta mēnešbiļešu cena (pasažieriem šobrīd nav izdevīgi iegādāties mēnešbiļetes, jo būtisku ietaupījumu tādā veidā nevar iegūt)? Kādēļ nav ieviesta mēnešbiļetes darba dienām, kas būtu izdevīgas tiem Jelgavas iedzīvotāji, kas sabiedrisko transportu izmanto, lai nokļūtu darba vietā?

* Kad un kā veikti pēdējie pasažieru plūsmas aprēķini un kādi ir to rezultāti?

* Daļa par kredītiem iegādāto transporta līdzekļu ir tikusi pārdota, turklāt par neadekvāti zemām cenām («Saskaņu centra» rīcībā ir informācija, ka 2009.gadā bez izsoles tika nopirkts 1999.gada mikroautobuss par 200 latiem plus PVN). Tādēļ vēlamies noskaidrot, kādēļ šo transportlīdzekļu pārdošanai netika rīkotas izsoles? Kā tika noteikta to pārdošanas cena? Kur tika sniegta informācija par transporta līdzekļu pārdošanu, lai tā būtu pieejama ikvienam, nevis šauram paziņu lokam?

* Kas ir darīts un ko plānots veikt tuvākajā laikā, lai padarītu JAP darbību caurskatāmāku, nodrošinot sabiedrību ar pilnvērtīgu informāciju par tās nodokļos samaksātās naudas tērēšanu?

* Vai tiks publiskots JAP finanšu pārskats, kurā būtu redzami dati arī par to, cik naudas tērēts autobusu remontiem, uzņēmuma vadības dienesta auto iegādi utt.? Kādā veidā JAP izvēlas remontpakalpojumu sniedzēju, proti, vai tiek organizēts atklāts konkurss? Ja nē, uz kā pamata šobrīd šos pakalpojumus sniedz SIA «Intransserviss»?

* Jau 2008. gada decembrī Augstākās tiesas senāts pieņēma lēmumu par to, ka JAP nelikumīgi autobusu šoferiem liek kļūt par individuālajiem komersantiem. Kas ir izdarīts, lai pārtrauktu nelikumīgo JAP rīcību šajā jautājumā?

* Vai ir plānota JAP privatizācija?

* Kādēļ līdz šim nav meklēti alternatīvi pakalpojumi sniedzēji, kas uzņemtos nodrošināt Jelgavu ar kvalitatīviem pasažieru pārvadājumiem par iedzīvotājiem pieņemamām cenām?

* Vai domes vadība ir apmierināta ar JAP vadības darbu?

* Vai ir veikti aprēķini, kas būtu ekonomiski izdevīgāk - atjaunot autobusu mazgāšanu un tehnisko apkopi JAP vai veikt to citā uzņēmumā?

Ņemot vērā, ka ir pietiekami daudz informācijas par JAP vadības nelikumībām un nesaimniecisko rīcību, lūdzam izvērtēt tās valdes locekļa Pētera Salkazanova atbilstību ieņemamajam amatam un lemt par viņa atbrīvošanu no amata pienākumu pildīšanas.

Lūdzam sniegt atbildi uz šo atklāto vēstuli likumā paredzētajā kārtībā.

Politiskās apvienības «Saskaņas centrs» Jelgavas organizācijas vārdā

deputāts Valentīns Grigorjevs